sarecēt (par asinīm)

1) gener. sarullēties (piem., par papīru), satīties (saritināties), saiet ziedos (par pienu) (о молоке; сворачиваться разг.), sakupt (par pienu) (сворачиваться), saritināties (сворачиваться разг.), sačervelēties (par lapām, tāsi u. tml.), sačokuroties (par lapām, tāsi u. tml.)

2) colloq. sarecēt (par asinīm)

* * *

saritināties, satīties; sačokuroties, sačervelēties, saraukties, sakļauties, aizvērties, sagriezties; saritināties, savilkties; saiet [ziedos], savilkties [pinkuļos], sakupt, sarecēt; sašaurināties, saīsināties, samazināties; nomaukties, nomukt, noskrūvēties, sagriezties; apsviesties [apkārt], apvelties, apgāzties

1) gener. recēt (par asinīm), sarullēties (piem., par papīru), satīties (saritināties), saiet ziedos (par pienu) (о молоке; сворачиваться разг.), sakupt (par pienu) (сворачиваться), saritināties (сворачиваться разг.), sačervelēties (par lapām, tāsi u. tml.), sačokuroties (par lapām, tāsi u. tml.), červelēties (par lapām, tāsi u. tml.), čokuroties (piem., par lapām, tāsi)

2) colloq. sarecēt (par asinīm)

* * *

tīties kopā, ritināties kopā, saritināties, satīties; kļauties kopā, sačervelēties, sačokuroties, sakļauties, saraukties, vērties ciet, aizvērties, sagriezties; [sa]ritināties; [sa]recēt, saiet [ziedos], savilkties [pinkuļos], sakupt; maukties nost, nomaukties, skrūvēties nost, mukt nost, nomukt, noskrūvēties, sagriezties